Ja mēs nezinām, kurp doties – mēs tur arī nenonāksim
Mērķa izvirzīšana ir sākuma punkts visiem sasniegumiem. Tas attiecas gan uz katra indivīda dzīvi, gan uz jebkuru kolektīvu darbu. Cilvēki, kuri zina,uz ko viņi virzās, vienmēr sasniedz augstāku panākumu līmeni, nekā tie, kuri gaida, kad apstākļi radīs viņiem piemērotas iespējas.Parasti mēs nosakām savas dzīves īslaicīgos vai tālejošākos mērķus, bet vai vienmēr mums ir zināmi mūsu darba vietas mērķi ? Un vai mēs novērtējam, cik lielā mērā mūsu darbs ietekmē šo kopējo kompānijas mērķu sasniegšanu? Nereti konsultantiem un auditoriem, kuri strādā ar vadības sistēmu ieviešanu vai auditēšanu, nākas dzirdēt no organizācijas darbiniekiem tādas frāzes, ka „par mērķiem atbild vadība, bet es tikai izpildu savu darbu”. Zināmā mērā teiktajam var piekrist gadījumā, ja tas attiecas tikai un vienīgi uz noteiktas metodes pielietošanu.
MBO un individuālie mērķi
Šodien visā pasaulē organizāciju vadība stratēģiskās plānošanas procesā pielieto MBO (Management by objectives). MBO ir organizācijas vadība ar mērķu palīdzību. Tā ir sistemātiska un organizēta pieeja, kas ļauj vadībai koncentrēties uz noteiktiem mērķiem un sasniegt iespējami labākos rezultātus, izmantojot esošos resursus. Šo metodi pirmo reizi 1954.gadā savā grāmatā „Vadības prakse” (The Practice of Management) aprakstīja vadošais ASV vadības sistēmu padomdevējs Pīters F.Drukers (Peter F.Druker).
MBO galvenie pamatprincipi ir:
1.Organizācijas augstākā līmeņa mērķu kaskadēšana uz zemākajiem līmeņiem.2. Specifisku mērķu noteikšana katram darbiniekam.3.Lēmumu pieņemšana, iesaistot organizācijas darbiniekus.4.Precīzi noteikts katra mērķa mērījums/standarts.5.Periodisks sasniegtā rezultāta novērtējums.MBO metode skaidri norāda, ka organizācija var sasniegt labākus rezultātus, savienojot organizācijas mērķus ar darbinieku mērķiem savā stratēģiskās plānošanas procesā. Un tas jau ir vadības uzdevums. Ja darbiniekiem būs precīzi formulēti viņu darba mērķi, kuri ir saistīti ar uzņēmuma mērķiem, viņi labāk izpratīs arī savu ieguldījumu kopējo kompānijas mērķu sasniegšanā. Tas, savukārt, palielinās organizācijas personāla motivāciju strādāt ar lielāku atdevi.
ISO 9001:2000 un individuālie mērķi
Pilnveidojot vadības sistēmas uzņēmumos un institūcijās, kuras vēlas tās sertificēt atbilstoši ISO 9001:2000 standartam, kā pirmais no uzdevumiem ir noskaidrot, vai ir noteikti organizācijas mērķi. Šī ir viena no Standarta būtiskākajām prasībām (ISO 9001:2000, punkts 5.4.1), jo skaidri definēti mērķi palīdz vadībai noteikt prioritātes un koncentrēt nepieciešamās darbības un resursus noteikto mērķu sasniegšanai.Tas, ka mērķu sasniegšana nav tikai vadības uzdevums, nepārprotami tiek uzsvērts ISO 9001:2001 punktā 6.2.2., kas nosaka, ka darbiniekiem ir jāizprot, kāds ir viņu ieguldījums kvalitātes mērķu sasniegšanā. Strādājot ar vadības sistēmām, diemžēl nākas secināt, ka ne visas organizācijas izprot šī Standarta punkta ieviešanas jēgu. Kā pamatcēloni var minēt to, ka organizāciju vadība par galveno uzskata stratēģisko mērķu noteikšanu. Nepietiekama vērība tiek veltīta augstākā līmeņa mērķu kaskadēšanai uz zemākajiem līmeņiem, un tikai nedaudzas organizācijas nosaka katra darbinieka specifiskos mērķus. Līdz ar to darbiniekiem nevar būt pietiekama izpratne par savu ieguldījumu organizācijas noteikto mērķu sasniegšanā.
EFQM Izcilības modelis un individuālie mērķi
Organizācijām, kuras ir izvēlējušās EFQM (European Foundation for Quality Management) Izcilības modeli (Excellence Model) par pamatu savas vadības sistēmas strukturēšanai, ir jāvelta pietiekami plaša uzmanība savam personālam. Viens no pieejas kritērija „Personāla vadība” apakškritērijiem paredz, ka ir jāsaskaņo individuālie un grupu mērķi ar organizācijas plāniem un mērķiem, tos regulāri pārskatot un atjaunojot.
Ikgadējās plānošanas un darba izpildes pārrunas
Runājot ar organizāciju vadību un analizējot cēloņus, kāpēc netiek noteikti darbinieku individuālie mērķi, parasti nākas sastapties ar neizpratni par to, kāpēc tas ir nepieciešams. Retu reizi mēs aizdomājamies, ka, lai cik gudri būtu definēti organizācijas mērķi un pietiekamas būtu finanses, galvenais ikvienas organizācijas resurss ir tās personāls. Tāpēc jo īpaši svarīgi ir, lai ikviens darbinieks saskatītu savu lomu un ieguldījumu kopējo rezultātu sasniegšanā. Ikgadējās plānošanas un darba izpildes pārrunas ir pārbaudīta un efektīva metode, kas palīdz realizēt šādus uzdevumus:
1.Izskaidrot ikvienam darbiniekam organizācijas kopējos mērķus.
2.Noteikt konkrētus un izmērāmus individuālos mērķus un darbības to sasniegšanai.
3. Novērtēt individuālo mērķu sasniegto līmeni.
4.Noteikt galvenās nepieciešamās darbinieku kompetences atbilstoši amatu līmeņiem.
5.Novērtēt kompetenču līmeni.
6.Izveidot individuālo attīstības plānu.
7.Veicināt atgriezeniskās saites iegūšanu starp vadītāju un padoto darbinieku.
SMART individuālo mērķu noteikšanā
Lai iegūtu maksimāli objektīvu individuālo mērķu novērtējumu, ir svarīgi pielietot plaši izmantoto SMART principu (Specific, Measurable, Attainable, Relevant, Timely) mērķu noteikšanā. Tas nozīmē, ka mērķiem ir jābūt:
Specifiskiem
Izmērāmiem
Sasniedzamiem
Atbilstošiem
Noteiktiem laikā
„Specifisks” nozīmē to, ka mērķim ir jābūt izteiktam precīzās matemātiskās vienībās. To var noteikt skaitļos, indeksos, koeficentos vai procentos un tml. Būtu nepareizi par mērķi nospraust, piemēram, „Noslēgt līgumus ar vairākiem jauniem klientiem”. Nenosakot specifiski, ar cik jauniem klientiem ir nepieciešams noslēgt līgumus, nebūs iespējams noteikt, vai noteiktais mērķis ir izpildīts.
„Izmērāms” nozīmē to, ka ir jānosaka noteikts kvantitātes rādītājs, attiecībā pret ko ir iespējams salīdzināt noteikto mērķi. Ja mēs, piemēram, nosakām mērķi „Ir jāpalielina pārdošanas apjoms”, tas nedod mums iespēju pārliecināties, vai pārdošanas apjoms ir palielināts. Pareizi būtu noteikt mērķi „Palielināt pārdošanas apjomu par 20% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu”.
„Sasniedzams” nozīmē to, ka mērķim ir jābūt reālistiski noteiktam jeb tādam, ko ir iespējams sasniegt, bet tai pat laikā arī pietiekami ambiciozam. Ir jāizvērtē, vai būs radīti visi nepieciešamie apstākļi un vai būs pieejami pietiekami resursi mērķa sasniegšanai. Nebūtu pareizi, piemēram, tikko darbā pieņemtam pārdevējam bez iepriekšējas pieredzes noteikt mērķi „Kļūt par labāko pārdevēju atbilstoši kompānijas noteiktajiem kritērijiem trīs mēnešu laikā”. Piemērotāks mērķis būtu, piemēram, „Trīs mēnešu laikā apgūt kompānijā noteiktos kvalitātes kritērijus klientu apkalpošanā jomā un sekmīgi nokārtot pārbaudes testu”.„Atbilstošs” nozīmē to, ka mērķim ir jābūt tādam, kura rezultātu darbinieks var tieši ietekmēt. Ja, piemēram, IT departamenta darbiniekam tiks noteikts individuālais mērķis „Palielināt kompānijas peļņu par 5%”, diezin vai darbinieks sapratīs, ko no viņa sagaida. Tā kā IT darbinieka pamatpienākums ir kompānijas datoru sistēmas uzturēšana, tad piemērotāks mērķis būtu, piemēram, „Samazināt ikmēneša izdevumus datoru sistēmas uzturēšanai par 10%”. Šis individuālais mērķis dos noteiktu ieguldījumu, lai kompānija varētu sasniegt kopējo mērķi - peļņas palielināšana.„Noteikts laikā” nozīmē to, ka mērķim jābūt izmērāmam noteiktā laika periodā. Tam jābūt sākuma un beigu punktam. Ja mēs nosakām, ka, piemēram, ir jāsamazina izdevumi par 10 %, nav saprotams, vai tie ir ikmēneša, pusgada, gada vai trīs gadu izdevumi.
Personāla motivācijas sistēma un individuālie mērķi
Ikgadējās plānošanas un darba izpildes pārrunas var tikt veiksmīgi integrētas organizācijas personāla motivācijas sistēmā, piemēram, darbinieku prēmēšanā. Ja prēmijas tiek piešķirtas, balstoties tikai uz kopējiem darba rezultātiem, tad var tikt apdraudēts taisnīguma princips. Darbinieku kompetences līmenis un ieguldījums kopējo mērķu sasniegšanā vienmēr būs atšķirīgs. Prēmiju piešķiršana, neņemot vērā katra indivīda ieguldījumu, var arī mazināt darbinieku motivāciju turpmāk strādāt ar pilnu atdevi.Minētos riskus var novērst, organizējot Ikgadējās plānošanas un darba izpildes pārrunas, kurās gada sākumā tiek noteikti katra darbinieka individuālie mērķi, bet nākamā gada sākumā tiek novērtēts darba izpildījums. Pamatojoties uz to, cik lielā mērā mērķis ir sasniegts, tiek noteikts prēmijas apmērs. Šādā veidā var arī veicināt īpašu svarīgu un organizācijai prioritāru mērķu sasniegšanu.Mūsdienu tehnoloģiju straujā attīstība un izmaiņas darba tirgū liek organizācijām izvērtēt savu darbinieku esošās kompetences un nepārtraukti veicināt attīstīt jaunas. Lielākā daļa organizāciju paaugstina darbinieku kompetences, finansējot dažādas mācības no sava budžeta. Bet vai šie naudas līdzekļi tiek izlietoti efektīvi? Vai mēs zinām kādas kompetences un kuriem darbiniekiem ir jāpaaugstina? Atbildes uz šiem jautājumiem var sniegt Ikgadējās plānošanas un darba izpildes pārrunas. Tajās, novērtējot individuālo mērķu sasniegto līmeni, tiek izvērtētas arī kompetences, kuras ir veicinājušas vai kavējušas sasniegt noteiktos mērķus. Kompetenču izvērtēšana var tikt piesaistīta gan prēmiju sistēmai, gan arī darbinieku algu paaugstināšanai.Veicot Ikgadējās plānošanas un darba izpildes pārrunas, tiek apkopota informācija par darbiniekiem nepieciešamajām mācībām, kas palīdz izveidot pamatotu organizācijas apmācību plānu.